biroja Jaunumi

15.04.2020.

Bezmaksas E-konsultācijas fizisko personu maksātnespējas jautājumos

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā klientiem piedāvā bezmaksas E-konsultācijas fizisko personu maksātnespējas jautājumos.

E-konsultācijas laikā Jums būs iespējas noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, tā ilgumu un izmaksām saistīto informāciju. Tāpat Jums būs iespēja uzzināt par ģimenes maksātnespējas iespējām. E-konsultācijā Jums tiks sniegta detalizēta informācija arī par dokumentiem, kas nepieciešami maksātnespējas procesa uzsākšanai.

Ja Jūsu parādi sasniedz vai pārsniedz 5000 euro, un Jūs pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.).

Mēs esam moderns advokātu birojs, kurš ar jaunākajām tehnoloģijām ir uz “Tu”, tāpēc esam gatavi klientiem E-konsultācijas sniegt ne tikai pa tālruni – +371 29470425, e-pastu lauris.klagiss@gmail.com vai Skype - lauris.klagiss, bet arī izmantojot attālināto konferenču organizēšanas platformas (GoToMeeting, Zoom Meetings, Microsoft Teams Google Hangouts, u.c.), kā arī jebkurus citus risinājumus atbilstoši klienta vēlmēm.

09.04.2020.

E-advokāts

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir sācis piedāvāt jaunu un Latvijā unikālu pakalpojumu – e-advokāts. 
Pakalpojuma E-advokāts ietvaros piedāvājam Jūsu uzņēmumam ar mūsu biroju noslēgt līgumu par attālinātu juridisko konsultāciju saņemšanu ne tikai pa tālruni, bet arī Skype, GoToMeeting, Zoom Meetings, Microsoft Teams Google Hangouts u.c. platformām, atbilstoši klienta vēlmēm.

Izmantojot pakalpojumu E-advokāts, Jūsu uzņēmums (visi darbinieki, kurus jūs būsiet pilnvarojis komunicēt ar mūsu biroju) varēs saņemt juridiskās konsultācijas komerctiesību, maksātnespējas, intelektuālā īpašuma, darba tiesību, civiltiesību, nekustamā īpašuma, tiesvedības, nodokļu, personas datu aizsardzības, AML un citos jautājumos.

Šis pakalpojums tieši šobrīd īpaši aktuāls var būt Covid-19 skarto uzņēmumu vadībai un darbiniekiem, risinot jautājumus, kas saistīti ar nepārvaramas varas apstākļu ietekmi uz līgumu izpildi, dīkstāves pabalstu saņemšanu, parādu piedziņu, maksātnespēju, uzņēmuma valdes locekļu nodarbinātības formas maiņu, nodokļu nomaksas atlikšanu utt.

Pakalpojuma E-advokāts saņemšanas nosacījumi ir sekojoši: 

  • Pakalpojums pieejams tikai juridiskajām personām vai saimnieciskās darbības veicējiem. 
  • Lai ievērotu AML likumdošanas prasības, kas attiecas uz klienta identifikāciju, pakalpojums tiek sniegts tikai klientiem, ar kuriem ir noslēgts attiecīgs līgums, un to darbiniekiem. 
  • Pakalpojuma abonēšanas mēneša maksa - 120 euro mēnesī, kas sevī ietver konsultācijas līdz 60 minūtēm. Katrā nākamā sarunas minūte – 2 euro. 
  • Pakalpojums E-advokāts pieejams darbadienās no 8:30 līdz 18:00. Ārpus minētā laika, pakalpojums ir pieejams, tikai iepriekš vienojoties, bet šādā gadījumā jārēķinās, ka tiks piemērota dubultā likme.

Piesakies pakalpojumam E-advokāts, un profesionāls advokāts ar 14 gadu pieredzi un specializāciju uzņēmumu juridiskajā apkalpošanā Jūsu uzņēmumam būs pieejams pogas spiediena attālumā.

Pakalpojumam E-advokāts Jūs varat pieteikties šeit

06.04.2020.


Ko darīt dīkstāvē esoša uzņēmuma valdes loceklim?

     Pēdējās nedēļas laikā Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir saņēmis daudzu uzņēmumu valdes locekļu jautājumus par to, ko viņiem darīt dīkstāves laikā.

Problēmas būtība ir tāda, ka 2020. gada 26. marta Ministru kabineta noteikumu Nr. 165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” 12.8. punkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem. 

Faktiski, ja uzņēmumam ir apstājusies saimnieciskā darbība, uzņēmuma darbiniekiem vismaz ir iespēja saņemt dīkstāves pabalstu, bet valdes locekļiem šāda iespēja pagaidām nav paredzēta. 
Ko tad īsti darīt Covid-19 skarto uzņēmumu valdes un padomes locekļiem (kuriem arī ir jāpabaro ģimene, jāmaksā kredīti, līzingi, īres maksas, utt)?

Vispārēji valdes locekļi nav uzskatāmi par darbiniekiem Darba likuma izpratnē, tādēļ darba līgumu ar valdes locekli var arī neslēgt. Valdes locekļa darbības tiesiskais pamats saskaņā ar Komerclikuma normām ir pilnvarojums, ko tam piešķīrusi dalībnieku sapulce.

Komerclikuma 221.panta pirmā daļa noteic, ka valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Atbilstoši Komerclikuma 221.panta astotajai daļai, ņemot vērā sabiedrības finansiālo stāvokli un valdes locekļa pienākumu apjomu, dalībnieki vai padome valdes loceklim atlīdzību var arī nenoteikt. Šādā gadījumā komercsabiedrības valdes loceklis nav uzskatāms par darba ņēmēju.

2013.gada 11.septembrī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģija (Senāts) lietā Nr.A42874509 pieņēma rīcības sēdes lēmumu, kurā cita starpā tiek skaidrots, ka valdes locekļi ir tiesīgi pildīt dažādus pienākumus, nenodibinot darba tiesiskās attiecības ar sabiedrību.

Ņemot vērā minēto, ja uzņēmumam ir apstājusies saimnieciskā darbība, uzņēmuma valdes loceklis var uz vienošanās pamata pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar uzņēmumu, un saglabājot valdes locekļa statusu, neslēgt ar uzņēmumu bezatlīdzības pilnvarojuma līgumu.

Pēc tam (kaut vai nākamajā dienā), valdes loceklis var Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegt dokumentus bezdarbnieka statusa iegūšanai. Ja valdes loceklis paralēli nesaņem ienākumus kādā citā uzņēmumā, šādā gadījumā valdes loceklis jau pēc mēneša sāks saņemt bezdarbnieka pabalstu (paralēli turpinot vadīt uzņēmumu).

Šeit gan jāatceras, ka saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 8.panta 
2.9 punktu, uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru. 
Tātad, ja uzņēmuma attiecīgā mēneša apgrozījums pārsniedz 5 mēnešalgas (2150 euro), šādā gadījumā par vienu darbinieku (ja tāda nav, tad par valdes locekli) nāksies nomaksāt nodokļus no minimālās algas.

02.04.2020


Zvērināts advokāts
Lauris Klagišs

Kā VID turpina “čakarēt” uzņēmumus pat Covid 19 laikā

Jau gadiem ilgi, pārstāvot dažādus klientus pret VID, esmu saskaries ar dažādiem prettiesiskiem VID lēmumiem, kā rezultātā, nereti, tiesas ir VID lēmumus atcēlušas.

Biju cerējis, ka vismaz Covid 19 laikā VID sevišķi rūpīgi pieies katrai nodokļu maksātāja lietai, taču, diemžēl, VID rīcība kārtējo reizi ir mani nošokējuši.

Mans klients bija vērsies ar iesniegumu VID, lai dīkstāves laikā tā darbinieki saņemtu dīkstāves pabalstus. VID izskatot mana klienta iesniegumu, nolēma atteikt izmaksāt dīkstāves pabalstu tiem darbiniekiem, kas ir cita uzņēmuma (nevis mana klienta) darbinieki. Kā pamatojumu VID minēja Ministru kabineta 2020.gada 26.marta noteikumu Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk – Noteikumi) 12.8.apakšpunktu.

Minētais apakšpunkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu nepiešķir krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem.

Es vēl varētu saprast, ka ikdienas cilvēks, kam ar likumdošanas vērtēšanu un piemērošanu, varētu nemācēt izlasīt likumā noteikto, taču, ja VID Nodokļu kontroles pārvaldes Uzņēmējdarbības kontroles daļas vadītāja nespēj izlasīt vienu teikumu (no kura nepārprotami izriet, ka pabalstu nepiešķir tikai krīzes skartā darba devēja valdes un padomes locekļiem, nevis krīzes skartā darba devēja darbiniekiem, kuri ir cita uzņēmuma valdes locekļi).

Galu galā, dīkstāves pabalsts nav bezdarbnieku pabalsts, un dīkstāves gadījumā nav svarīgs darbinieka statuss citā uzņēmumā, svarīgi ir tikai tas, ka šis dīkstāves pabalsts ir instruments, kā uzņēmumam, kurš dīkstāves laikā nevar samaksāt darbiniekam algu, nepazaudēt šo darbinieku, šāda veidā radot iespēju agrāk vai vēlāk atjaunot savu darbību.

Ko tagad darīt darba devējam un darbiniekiem ? Protams, klasiskais ceļš ir apstrīdēt un pārsūdzēt šo lēmumu VID ģenerāldirektoram, un pēc tam Administratīvajā tiesā, šie procesi var aizņemt vairākus gadus, bet uzņēmumam lēmums (censties izdzīvot, vai likvidēt biznesu), ir jāpieņem dažu dienu laikā. 

30.03.2020.

Izeja no bezizejas jeb juridiskie risinājumi Covid-19 laikā

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs pēdējo nedēļu laikā nepārtraukti saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu uzņēmējiem, kurus skārusi Covid-19 izraisīto seku ietekme uz uzņēmējdarbību.

Ņemot vērā Ministru kabineta izsludināto ārkārtējo situāciju, Covid-19 vīrusa dēļ Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir pārtraucis klientu pieņemšanu klātienē, kas ir ļāvis paplašināt klientu loku un darbības teritoriju, kā rezultātā mēs konsultējam ne tikai Vidzemē esošos klientus, bet izmantojot elektronisko sakaru iespējas, spējam savus pakalpojumus piedāvāt jebkuram neatkarīgi no klienta atrašanās vietas.

Pēdējās nedēļās visbiežāk saskaramies ar šādu situāciju risināšanu:

+ Nepārvaramas varas apstākļu ietekme uz līgumu izpildi – nākas vērtēt, vai Covid-19 attiecīgajā situācijā ir uzskatāms par pārvaramām grūtībām, vai par nepārvaramas varas (Force Majeure ) apstākļiem.

+ Parādu piedziņa no fiziskām un juridiskām personām, kuras nepamatoti izmanto Covid-19 kā pamatu saistību nepildīšanai.

+ Darba devēju un darbinieku attiecību risināšana piespiedu dīkstāves gadījumā (piemēram, puses vienojas, ka darba attiecības tiek pārtrauktas, darbinieks saņem bezdarbnieka pabalstu, paralēli noslēdzot jaunu darba līgumu, ar kuru darbinieks pēc uzņēmuma darbības atsākšanas automātiski tiek pieņemts darbā).

+ Uzņēmuma valdes locekļu nodarbinātības formas maiņa, laužot darba līgumu un noslēdzot bezatlīdzības pilnvarojuma līgumu, tādā veidā dodot iespēju valdes loceklim turpināt veikt savus pienākumus, paralēli saņemot bezdarbnieku pabalstu.

+ Fizisko un juridisko personu maksātnespējas, kā arī fizisko personu saistību dzēšanas plānu grozīšana.

+ Izaicinājumi, kas saistīti ar fizisko personu datu drošību un aizsardzību, strādājot attālināti un no mājas datora piekļūstot dažādām uzņēmuma datubāzēm.

+ Dīkstāves pabalsta pieteikšana un saņemšana, nodokļu maksājumu atlikšana un sadalīšana.

Mēs esam moderns advokātu birojs, kurš ar jaunākajām tehnoloģijām ir uz “Tu”, tāpēc esam gatavi ar klientiem sazināties ne tikai pa tālruni – 29470425, e-pastu lauris.klagiss@gmail.com vai Skype - lauris.klagiss, bet arī izmantojot attālināto konferenču organizēšanas platformas (GoToMeeting, Zoom Meetings, Microsoft Teams Google Hangouts, u.c.), kā arī jebkurus citus risinājumus atbilstoši klienta vēlmēm.

Kā jebkura krīze, arī esošā situācija kādam ir zaudējumi, bet kādam - izaicinājums un iespēja. Ir teiciens, ka no katras bezizejas ir vismaz 2 izejas. Zvaniet, rakstiet! Kopēji meklēsim un atradīsim tieši Jums piemērotāko izeju!

30.03.2020.

Covid-19, kā nepārvaramas varas apstāklis

Pēdējo nedēļu laikā arvien vairāk uzrodas tādi klienti, kuru uzņēmējdarbību un spēju pildīt saistības, tieši vai netieši ietekmē Covid-19 izplatība Latvijā, un ar to saistītie Saeimas un Valdības lēmumi.

Vai Covid-19 var būt par likumīgu pamatu saistību nepildīšanai vai atlikšanai, un kas uzņēmējiem šādā situācijā ir jādara ?

Civillikuma 1657. pants nosaka, ka tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

No ANO 1980.gada 11.aprīļa Vīnes Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma- pārdevuma līgumiem 79.panta izriet, ka puse neatbild par jebkuras savas saistības neizpildīšanu, ja pierādīts, ka tā bija tāda šķēršļa radīta, kuru puse nespēj kontrolēt, no puses saprātīgi nevarēja gaidīt šī šķēršļa ņemšanu vērā, līgumu slēdzot, vai izvairīšanos no šī šķēršļa, vai šķēršļa, vai tā seku pārvarēšanu, šķērslis nav puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ.

No minētā izriet, ka lai atsauktos uz nepārvaramas varas apstākļiem, nepieciešami 4
elementi:

    1. notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
    2. saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt;
    3. notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
    4. notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu. Ja iestājas visi pārējie priekšnoteikumi, bet saistību izpilde, kaut ļoti apgrūtināta, tomēr teorētiski ir iespējama, tad tā vairs nav nepārvarama vara.

Respektīvi, par nepārvaramas varas apstākļiem ir jāatzīst tādi apstākļi, kas pie līguma slēgšanas pusēm nebija zināmi, kas padara līguma izpildi neiespējamu vispār un nevis tikai vienai pusei, kas nav iestājušies parādnieka vainas dēļ, no kuriem nav iespējams izvairīties vai kurus nav iespējams novērst, neraugoties uz visām parādnieka pūlēm.

Nepārvaramas varas apstākļi ir jānošķir no saistību izpildes grūtībām (apgrūtinājumiem). Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde ir neiespējama, bet grūtību gadījumā, lai arī iespējama, tā ir ļoti apgrūtināta. Turklāt grūtību gadījumā mērķis joprojām paliek saistību izpilde (kaut arī ar citiem noteikumiem) Nepārvaramas varas gadījumā saistību izpilde tiek vai nu atcelta uz laiku, vai arī saistības vispār tiek izbeigtas. Par nepārvaramas varas apstākļiem viennozīmīgi ir uzskatāma Ministru kabineta izsludināta ārkārtējā situācija un ar to saistītie ierobežojumi konkrētā teritorijā. Kā jau tika minēts, ja saistību izpilde, kaut ļoti apgrūtināta, tomēr teorētiski ir iespējama, tad tā vairs nav nepārvarama vara. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka ekonomiskā krīze nav uzskatāma par nepārvaramu varu – lai arī saistību izpilde kļuvusi apgrūtināta, nav radušies šķēršļi, kas to padarītu neiespējamu.

Tas nozīmē, ka katrā konkrētajā gadījumā ir jāvērtē, kā tieši Covid-19 ietekmē saistību izpildi, un vai šī saistību izpilde tiešām ir neiespējama, vai arī tikai apgrūtināta (bet tomēr iespējama).

Piemēram, ja uzņēmums bija apņēmies organizēt publisku kultūras, vai sporta pasākumu, bet saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu to darīt ir aizliegts, šādā gadījumā saistību izpilde būs neiespējama, līdz ar to, būs tiesisks pamats atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem. 

Tāpat, ja uzņēmums būs apņēmies sniegt pasažieru pārvadājuma vai tūrisma pakalpojumus, bet saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu to darīt ir aizliegts, arī šādā gadījumā uzņēmējam būs pamats atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem.

Savukārt, ja darbinieku atbrīvošanas, vai paizolēšanās dēļ, uzņēmējs nespēs nodrošināt
ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, arī šādā gadījumā būtu pamats atsaukties uz nepārvaramas
varas apstākļiem. 

Tāpat, iespējami arī maksājumu kavējumi (piemēram, uzņēmumam primāri būtu jānodrošina telpu dezinfekcija, un darbinieku nodrošināšana ar aizsardzības līdzekļiem, un tikai tad jāveic maksājumi par preču un pakalpojumu piegādēm).

Taču jāatceras, ka ir ļoti daudzas nozares, kuras Covid-19 neskar, līdz ar to, šo ārkārtas situācijā ne visiem uzņēmējiem ir tiesības atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem. Uzņēmējam būtu jābūt gatavam saistību neizpildes apstākļu saistību ar Covid-19 pamatot un pierādīt (ja nepieciešams, arī tiesas ceļā).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izsniedz izziņas par Force Majeure apstākļu konstatēšanu. Izziņa tiek izsniegta pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, kurā argumentēti un balstoties uz iesniedzēja rīcībā esošiem pierādījumiem brīvā formā nepieciešams pamatot nepārvaramas varas (Force Majeure) apstākļu iestāšanās faktu, norādot laika periodu (sākums obligāti, beigas, ja uz iesnieguma brīdi tas zināms) un tos iemeslus, kāpēc būtu pamats uzskatīt, ka ir iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kuru dēļ nav iespējams pildīt konkrētās līgumsaistības.

Līgumos bieži tiek iekļauts nosacījums, ka par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos nekavējoties ir jāinformē otra puse, tādēļ, iesaku pārliecināties, ka ir izpildīts šis nosacījums un līgumpartneris ir rakstveidā informēts par konstatētajiem līgumsaistību izpildes apgrūtinājumiem.

Pat ja līgumos šādas atrunas nav iekļautas, jebkurā gadījumā iesaku par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos nekavējoties informēt otru pusi (klientu vai sadarbības partneri), norādot, kā tieši Covid-19 ietekmē uzņēmēja spēju pildīt saistības. 30.03.2020.



25.11.2019.

Fizisko peronu maksātnespējas aktualitātes – biežāk uzdotie jautājumi un atbildes

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra mājas lapā pieejamo statistiku kopš 2009.gada fiziskās
personas maksātnespēju, izpildot saistību dzēšanas plānu, veiksmīgi ir pabeigušas jau 7383
personas. Un liela daļa no šīm personām (1109) maksātnespējas procesu veiksmīgi ir noslēgušas
tieši 2019.gadā.

Fiziskās personas maksātnespējas process pēc būtības ir pasākumu kopums, kura mērķis
ir dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām (tai skaitā, kredītiem,
nodokļu parādiem utt.) un atjaunot maksātspēju.

Zvērināta advokāta laura Klagiša birojs jau vairāk, kā 10 gadus ir specializējies fizisko
personu maksātnespējas jautājumos, tāpēc esam apkopojuši klientu biežāk uzdotos jautājumus,
kā snieguši atbildes uz tiem - sīkāk ar tiem varat  IEPAZĪTIES ŠEIT

04.09.2019.

Septembra sākums vienmēr asociējas ar zinību dienu, pirmo bērnudārza, skolas vai studiju dienu. Arī zvērināts advokāts Lauris Klagišs no šā gada septembra pieņems jaunu izaicinājumu Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes uzņēmējdarbības tiesību lektora lomā. Šī semestra ietvaros centīšos 3 un 4 kursa studentus iepazīstināt ar tādām uzņēmējdarbībā nepieciešamām tiesību zinātnes nozarēm, kā komerctiesības, civiltiesības, maksātnespējas tiesības, civilprocess, darba tiesības, datu aizsardzības tiesības, nodokļu tiesības, administratīvai process, intelektuālais īpašums un patērētāju tiesības.

03.07.2019.

Nedaudz par fizisko personu maksātnespējas statistiku

Iespēja pasludināt fizisko personu maksātnespēju likumdošanā ir paredzēta jau kopš 2009. gada, tātad – 10 gadus.
Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem, šo 10 gadu laikā fizisko personu maksātnespējas procesa lietas ir ierosinātas 8880 personām. No šīm lietām 6919 gadījumos ir izpildīts saistību dzēšanas plāns. Tātad, vidēji, gandrīz 700 personas gadā tiek atbrīvotas no visām saistībām un parādiem.
2019. gada statistika liecina, ka mēnesī tiek iesniegti vidēji 140 fizisko personu maksātnespējas pieteikumi.
Augstāk minētais liecina, ka fizisko personu maksātnespējas process ir efektīvs veids, kā atjaunot maksātnespēju, atrisināt gadiem ilgi krātos parādus, un tikt vaļā no ātro kredītu devēju uzmācīgajiem zvaniem, atgādinājuma vēstulēm, kā arī parādnieku radinieku izspiegošanas, par ko sīkāk varat izlasīt šajā rakstā – SKATĪT ŠEIT

06.04.2018.

No šā gada aprīļa Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir pieejams jaunās, plašākās telpās, pašā Valmieras centrā – Rīgas ielā 13 (virs Luminor bankas, blakus Swedbank), 3 stāvā, ieeja no pagalma puses

Apliecība datu aizsardzības speciālists 1

30.06.2017.

No 2017.gada jūnija Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja pamatprakses vieta ir reģistrēta Valmierā,
Meža iela 7-213. Laipni lūdzam mūsu jaunajās biroja telpās!

13.07.2015.

Saskaņā ar grozījumiem Komerclikumā, Komersantiem ne vēlāk kā 2015.gada 30.jūnijam bija jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā aktuālais sabiedrības dalībnieku reģistrs. Savukārt līdz 2016.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti (pieteikums, lēmums vai protokols, jaunie statūti, dalībnieku reģistrs nodalījums) kas paredz pamatkapitāla denomināciju no latiem uz euro. Minēto prasību neizpildes rezultātā uzņēmums var tikt likvidēts un izslēgts no Uzņēmumu reģistra.Lai ekonomētu uzņēmēju laiku un izmaksas, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs piedāvā sagatavot dokumentu paketi pamatkapitāla denominācijai uz euro, kas sevī ietver arī aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru. Visu dokumentu paketi Uzņēmumu reģistrā varēs iesniegt vienā reizē. Dokumentu paketes sagatavošana (kas ietver arī nepieciešamās konsultācijas pa e-pastu vai telefonu) izmaksās 75 euro.

05.07.2015.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir izveidota jauna un mūsdienīga mājas lapa www.lkbirojs.lv,
kurā Jūs ērti varat iegūt informāciju par mūsu pieredzi un piedāvātajiem pakalpojumiem.

01.07.2015.

No 2015.gada jūnija Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja pamatprakses vieta ir reģistrēta Valmierā, 
Rīgas ielā 9-2. Laipni lūdzam mūsu jaunajās biroja telpās!