biroja Jaunumi

08.04.2020.
Svarīgākais, kas jāzina katram uzņēmējam, saistībā ar AML un sankciju likumdošanu

[1] Uz ko attiecas AML un Sankciju likums

Jebkuram saimnieciskās darbības veicējam ir svarīgi saprast, vai viņš klasificējas kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – AML likums) likuma subjekts. Respektīvi – sākotnēji ir jāsaprot, vai AML likums uz konkrētu uzņēmumu vai saimnieciskās darbības veicēju vispār attiecas. Saskaņā ar AML likumu, šis likums attiecas uz šādiem subjektiem (turpmāk – AML subjekti): 

  • Kredītiestādes;
  • Finanšu iestādes;
  • Ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;
  • Juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:
    a) nekustamā īpašuma vai kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu;b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu;
    c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs;
    d) juridisko personu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu.
             
  •  Juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;
  • Personas, kas darbojas kā starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp attiecībā uz
    darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka; 
  • Izložu un azartspēļu organizētāji; 
  • Personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
  • Personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, vai cita veida preču  tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu vai vairākas operācijas; 
  • Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;
  • Virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji; 
  • Personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka.

Pašlaik tikai un vienīgi uz AML subjektiem attiecas AML likumdošanā noteiktās prasības attiecībā uz pienākumu: 

  • veikt risku novērtējumu;
  • izveidot iekšējās kontroles sistēmu;
  • organizēt darbinieku apmācību un iecelt atbildīgo darbinieku;
  • veikt klienta izpēti vai padziļinātu izpēti;
  • veikt personu identifikāciju;
  • PLG noskaidrošanu;

AML likums nosaka, ka arī citām personām (kas nav AML subjekti) ir pienākums pildīt Likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem.

Attiecīgi, lai arī citām personām nav pienākuma veikt klienta izpētes pasākumus, veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu, sniegt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem u.c., konstatējot darījumu, kas rada aizdomas, ka finanšu līdzekļi tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma finansēšanu, jebkurai personai ir pienākums sniegt informāciju Finanšu izlūkošanas dienestam.
Aizdomīgs vai neparasts darījums — darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. 
Par neparastu darījumu uzskatāmi šādi darījumi:

  • darījums, kurā piedalās klients, kas iekļauts Sankciju sarakstā;
  • darījums, kurā piedalās klients, par kuru klienta izpētes ietvaros konstatēta publiski pieejama negatīva rakstura informācija;
  • klienta veiktais skaidras naudas darījums, kura apmērs ir ekvivalents 10 000 euro (izņemot kredītu izmaksu un inkasāciju).

[2] Jaunums - Sliekšņa deklarācija

Kopš 2019.gada 17. decembra visiem AML likuma subjektiem ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju, kā arī papildināt savu iekšējo kontroles sistēmu ar šīs deklarācijas iesniegšanas kārtību.
No iepriekš minētajiem pienākumiem ir atbrīvoti tādi AML likuma subjekti kā nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un juridisko pakalpojumu sniedzēji gadījumos, kad tie aizstāvēs vai pārstāvēs klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā.

Pienākums iesniegt sliekšņa deklarācijas attiecas uz šādiem darījumiem, kas ir notikuši starp likuma subjektu un viņa klientu:

  • ja klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk;
  • ja klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk;
  • attiecībā uz apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem – ja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk.
  • attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem – ja izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk;
  • attiecībā uz kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu – ja darījuma apmērs ir ekvivalents 5000 eiro vai vairāk;
  • attiecībā uz izložu un azartspēļu organizētājiem – ja darījuma apmērs ir ekvivalents 2000 eiro vai vairāk;
  • attiecībā uz personām, kas nodarbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē – ja darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 eiro vai vairāk

AML likuma subjektu pienākums ir iesniegt sliekšņa deklarāciju FID, Ministru kabineta noteikumu Nr. 407 noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Sliekšņa deklarācija Finanšu izlūkošanas dienestam ir iesniedzama vienu reizi nedēļā par katru iepriekšējā periodā veikto darījumu starp likuma subjektu un viņa klientu. Deklarācija ir iesniedzama elektroniski tiešsaistē. 
Svarīgi, lai iekšējā kontroles sistēmā būtu detalizēti aprakstīts, kas sagatavo šo deklarāciju, kam to nodod (piemēram, grāmatvede paziņo par darījumu uzņēmuma AML speciālistam, un šis speciālists sagatavo ziņojumu), cik dienu laikā pēc informācijas saņemšanas tiek sagatavota un iesniegta deklarācija, kā deklarācijas uzņēmuma iekšienē tiek reģistrētas, kā tiek uzglabāti deklarētā darījuma apliecinošie dokumenti utt. 
Saistībā ar minētajiem jaunumiem, ir jāpapildina arī iekšējās kontroles sistēmas sadaļa, kas nosaka, kādā veidā jāsagatavo ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī no tās būtu jāizslēdz kārtība, kādā bija jāziņo par neparastiem darījumiem.

[3] Sankciju likums

Ja AML likums pārsvarā attiecas tikai uz iepriekš minētajiem AML likuma subjektiem, tad Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Sankciju likums) attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas var saskarties ar personām, kas iekļautas sankciju sarakstos.

Sankcijas ir noteikti ierobežojoši pasākumi. Sankcijas piemēro starptautiska organizācija vai valsts attiecībā pret valsti vai citiem starptautisko tiesību subjektiem (piemēram, teroristiskām organizācijām).

Sankcijas ir ārpolitisks rīks, ar kuru ir iespējams novērst konkrētas situācijas pasliktināšanos. Sankcijas var noteikt gan pret fiziskām, gan juridiskām personām.

Sankciju mērķis ir mainīt sankcionētās valsts vai grupējuma rīcību, nodrošināt vai atjaunot mieru, drošību un tiesiskumu valstī pret kuru vērsti attiecīgie ierobežojumi vai attiecībā uz grupējumu, vai reģionu kopumā.

Kādas sankcijas ir saistošas Latvijai? Latvijai saistošas ir starptautiskās sankcijas, kuras nosaka ANO un ES. Sankciju likums ļauj Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā piemērot ierobežojošus pasākumus pret organizācijām un individuālām personām, nosakot Latvijas nacionālās sankcijas. Ja šādas sankcijas ir noteiktas, tad attiecībā uz sankciju subjektiem var būt paredzēta, piemēram, finanšu līdzekļu iesaldēšana un aizliegums atsavināt publiskos reģistros reģistrējamas lietas. Par sankciju neievērošanu var saukt pie kriminālatbildības.

Atsevišķu valstu noteikto sankciju ietekme. Atsevišķu jeb trešo valstu sankcijas Latvijai nav formāli juridiski saistošas, t.sk., piemēram, ASV noteiktās sankcijas, tomēr jāņem vērā, ka šo valstu noteiktās sankcijas var būtiski ietekmēt Latvijas uzņēmu komercdarbību. ASV institūcijas bieži balstās uz eksteritoriālu nacionālo prasību piemērošanu, un ar to uzņēmējiem ir jārēķinās.

Uz ko attiecas Sankciju likums? Sankciju likuma 13.1. pants nosaka FKTK, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Latvijas Bankas uzraudzībā esošām personām pienākumu veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot Iekšējās kontroles sistēmu. Citām personām normatīvie akti attiecīgus pienākumus nenosaka, vienlaikus saskaņā ar Sankciju likuma 2. panta pirmo daļu ikvienai personai ir pienākums ievērot sankcijas. Ievērojot minēto, 13.1. pantā neminētām personām nav pienākuma izveidot IKS, veikt sankciju riska novērtējumu, tās var brīvi izvēlēties formu, kādā ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka Krimināllikuma 84.pants ir vienādi saistošs visām personām, neatkarīgi no pienākuma ieviest iekšējo kontroles sistēmu un veikt sankciju riska novērtējumu.
Arī tad, ja uzņēmums nav uzraugāmā persona Sankciju likuma izpratnē, Ārlietu ministrija tomēr rekomendē veikt risku novērtējumu, lai aizsargātu savas uzņēmējdarbības intereses. Īpaši, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, pret kuras pārstāvjiem ir noteiktas plašas sankcijas. Piemēram, ja zemnieku saimniecība tirgojas, piemēram, ar stādiem Latvijas robežās, tad iespēja, ka pret sadarbības partneri ir noteiktas ANO vai ES sankcijas, ir ļoti maza. Savukārt, ja parādās klients vai sadarbības partneris, piemēram, no Āfrikas, tad jābūt ļoti uzmanīgiem.
Piemēram, Ārlietu ministrija norāda, ka Latvija diezgan daudz eksportē uz Āfriku dažādus graudu produktus. Slēdzot līgumus šajā reģionā, ir jāuzmanās – ja sadarbības partneris tiek sankcionēts, ir iespējams, ka līgumu vairs nebūs iespējams izpildīt, bankas nepārskaitīs naudu, darījums tiks iesaldēts un uzņēmumam radīsies vērā ņemami zaudējumi.
Svarīgi zināt – sankcijas ir saistošas visām personām. ES un ANO sankcijas Latvijā ir tieši piemērojamas, un tām ir likuma spēks. Visiem tās ir jāievēro, lai aizsargātu savu biznesu un finanšu līdzekļus. Turklāt sankciju apzināts pārkāpums ir smags noziegums, par ko Krimināllikuma 84. pants paredz bargu sodu.

Starptautisko un nacionālo sankciju veidi. Latvijā var ieviest vai noteikt šādas starptautiskās vai nacionālās sankcijas:

  • finanšu ierobežojumi;
  • civiltiesiskie ierobežojumi;
  • ieceļošanas ierobežojumi;
  • preču aprites ierobežojumi;
  • tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi.

Vai risks saskarties ar sankcijām pastāv arī uzņēmumiem, kuri savu darbību izvērš tikai ES?

Ārlietu ministrija norāda, ka risks, protams, ir krietni zemāks, jo ES tiesībsargājošo iestāžu sistēma funkcionē gana nopietni un problēmām nevajadzētu būt, taču, ja esat starptautisks uzņēmums, būtu jāņem vērā arī katras valsts, kurā darbojaties, nacionālais sankciju režīms.
Piemēram, Nīderlandei un Francijai ir pašām savas nacionālās sankcijas. Tās Latvijai juridiski nav saistošas, bet, ja bizness ir cieši saistīts ar kādu no šim valstīm, jālūko nepārkāpt to noteiktās nacionālās sankcijas.

Vai sankciju risks attiecas arī uz maza apmēra darījumiem? Ārlietu ministrija norāda, ka sankciju ierobežojumiem nav limitu. Īpaši, ja esat uzraudzības subjekts, tad iekšējai kontroles sistēmai ir jāpārbauda visi sadarbības partneri un darījumi neatkarīgi no to apjoma.  
Piemēram, ir bijuši gadījumi, ne Latvijā,kad tiek atklāts un novērsts terorakts, analizējot pārskaitījumu par 20 eiro. Bankai tas likās aizdomīgs, tā ziņoja uzraudzības iestādei, un atbildīgajiem dienestiem izdevās atklāt teroristu grupējumu. Līdz ar to pat 20 eiro var kļūt par pavedienu noziedzīga nodarījuma atklāšanai, jo drošības dienesti redz kopainu.

[4] AML, Sankcijas un personas datu aizsardzība

Pēc vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) spēkā stāšanās, daudziem rodas jautājums, vai AML likuma ietvaros veiktā klienta padziļinātā izpētē nav pretrunā ar GDPR un vai persona var iebilst pret savu datu apstrādi.
GDPR nav noteikti īpaši izņēmumi attiecībā uz personas datu apstrādi, kas tiek veikta AML prasību izpildei.
Ņemot vērā, ka ne AML likumā, ne Sankciju likumā nav paredzēts izņēmums ierobežot datu subjekta tiesības, veicot izpēti, datu subjektam teorētiski ir tiesības iebilst pret savu datu apstrādi, bet pārzinis, ievērojot Regulas 21. panta 1. punktā noteikto var turpināt personas datu apstrādi arī pēc datu subjekta iebildumu saņemšanas, ja pārzinis norāda uz pārliecinošiem leģitīmiem apstrādes iemesliem, kas ir svarīgāki par datu subjekta interesēm, tiesībām un brīvībām, vai lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības.
Datu valsts inspekcija ir rekomendējusi veikt padziļinātu datu aizsardzības ietekmes novērtējumu saskaņā ar GDPR 35. panta 4. punktu gadījumos, kad uzņēmumam ir jāveic sava klienta padziļināta izvērtēšana, izmantojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas vai krāpšanas datu bāzes.

06.04.2018.

No šā gada aprīļa Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir pieejams jaunās, plašākās telpās, pašā Valmieras centrā – Rīgas ielā 13 (virs Luminor bankas, blakus Swedbank), 3 stāvā, ieeja no pagalma puses

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs ir pieejams jaunās, plašākās telpās, pašā Valmieras centrā – Rīgas ielā 13

16.05.2017.

Par Personas datu aizsardzības regulu

2016.gada 27. aprīlī Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma jauno Personas datu aizsardzības regulu Nr. 2016/679 (turpmāk - Regula), kas ir piemērojama Eiropas Savienības dalībvalstīs no 2018.gada 25.maija.
Regula paredz vairākas izmaiņas, kas skars gan uzņēmējus, gan datus subjektus (fiziskās personas). Par minētajām izmaiņām pēdējā laikā ir gari un plaši aprakstīts, tāpēc papildus vērsīšu klientu uzmanību attiecībā uz Datu aizsardzības speciālista jaunajām funkcijām.
Tātad minētā Regula paredz pienākumu pastāvīgi nolīgt datu aizsardzības speciālistu šādos gadījumos:
1. ja datu apstrādi veic publiska persona vai struktūra;
2. ja datu pārziņa vai operatora pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un/vai nolūku dēļ nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana plašā mērogā;
3. ja pārzinis apstrādā speciālo kategoriju datus (sensitīvos datus, biometriskos datus) vai personas datus par sodāmību un pārkāpumiem apstrādi plašā mērogā.
Fizisko personu datu aizsardzības likums nosaka, ka uzņēmums var nereģistrēt personas datu apstrādi, ja viņš norīko personas datu aizsardzības speciālistu, kuram ir augstākā izglītība tiesību zinātņu, informācijas tehnoloģiju vai līdzīgā jomā un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tātad, Datu pazinis, vai operators var iecelt datu aizsardzības speciālistu arī citos gadījumos, kad būtu reģistrējama datu apstrāde.
Uzņēmumu grupa var iecelt vienu datu aizsardzības speciālistu ar noteikumu, ka katrs uzņēmums var viegli sazināties ar datu aizsardzības speciālistu. Datu aizsardzības speciālistu ieceļ, pamatojoties uz viņa profesionālo kvalifikāciju, jo īpaši speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un prakses jomā. Datu aizsardzības speciālists var būt pārziņa vai apstrādātāja darbinieks, vai viņš var veikt uzdevumus, pamatojoties uz pakalpojumu līgumu.
Jau savlaicīgi gatavojies minētās Regulas ieviešanai, Zvērināts advokāts Lauris Klagišs ir ieguvis sertificēta personas datu aizsardzības speciālista statusu, tādā veidā spējot klientiem, piedāvāt datu aizsardzības speciālista pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka liela daļa uzņēmumu veic fizisko personu datu apstrādi, bet ne vienmēr ir izdevīgi veidot atsevišķu personas datu aizsardzības speciālista darba vietu, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs piedāvā noslēgt personas datu aizsardzības speciālista nodrošināšanas līgumu.
Pakalpojums sevī ietver:
1. Dokumentu sagatavošanu personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanai;
2. Nodrošināšanu ar personas datu aizsardzības speciālistu, kam ir augstākā izglītība tiesību zinātņu jomā un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3. Uzraudzību un izvērtējumu klienta veiktās personas datu apstrādes atbilstībai likuma prasībām;
4. Reģistra veidošanu, kurā tiek norādīta Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktā informācija;
5. Ikgadējā pārskata sagatavošanu un iesniegšanu;
6. Informācijas sistēmu drošības noteikumu izstrādi un ieviešanu;
7. Konsultēšanu ar datu apstrādi saistītos jautājumos;
8. Konfidencialitāti.
Par Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja piedāvātajiem pakalpojumiem Jūs varat uzzināt mūsu mājas lapā www.Lkbirojs.lv.

23.03.2017.

Uzņēmumu juridiskās apkalpošanas piedāvājums  Vidzemē strādājošiem uzņēmējiem

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs atrodas Valmierā un ir specializējies juridiskās palīdzības sniegšanā uzņēmumiem un komersantiem, tai skaitā sarežģītu nodokļu strīdu un komerctiesību jautājumu risināšanā, komplicētu līgumu izstrādē un tiesvedībā, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu lēmumu pārsūdzēšanā un apstrīdēšanā.
Mūsu birojs ir sniedzis juridisko palīdzību un konsultācijas vairāk nekā 200 klientiem (fiziskām un juridiskām personām), tai skaitā Latvijā pazīstamiem uzņēmumiem un iestādēm, piemēram: Tele2, Valsts valodas centrs, Sentor farm aptiekas, Teztour, Pārtikas un veterinārais dienests, Latvijas Tālrunis, Firmas.lv, Merkurita.lv, Matthai, utt.
Mūsuprāt, jebkuram uzņēmumam ir vajadzīgs uzticams un kompetents jurists, bet ne vienmēr ir izdevīgi veidot atsevišķu jurista darba vietu, tāpēc piedāvājam sniegt komplekso juridisko apkalpošanu. Šis pakalpojums ir īpaši izdevīgs, ja jurists Jums nav nepieciešams ikdienā, bet gan atsevišķu, regulāru darbu veikšanai (piemēram, līgumu sastādīšana, rediģēšana, pārstāvība tiesā utt.).
Piedāvājam noslēgt juridiskās apkalpošanas līgumu, vienojoties par konkrētu mēneša maksu vai par darba stundas likmi. Līgums ietver iedziļināšanos Jūsu uzņēmējdarbības sfērā, konsultēšanu ar Jūsu uzņēmuma darbību saistītos jautājumos, dažāda veida tiesisku pamatojumu, līgumu projektu, nolikumu un citu dokumentu izstrādāšanu, kā arī Jūsu interešu pārstāvēšanu attiecībās ar uzņēmumiem, organizācijām, fiziskām personām, tiesās un citās valsts un pašvaldību institūcijās.
Kompleksās juridiskās apkalpošanas galvenais mērķis ir sniegt Jums uzticamu un profesionālu atbalstu, kā arī nodrošināt Jūsu laika un finanšu līdzekļu ekonomiju. Jums nebūs jādomā par juridisko jautājumu risināšanu, līdz ar to vairāk laika varēsiet veltīt uzņēmuma pamatdarbībai.
Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs aicina uz ilgtermiņa sadarbību Valmierā un citur Vidzemē strādājošos uzņēmējus.
Ar uzņēmējdarbību vai nodokļiem saistītos juridiskos jautājumos, pirmā konsultācija jaunajiem klientiem būs bez maksas.
Sīkāk par mūsu pieredzi un piedāvātajiem pakalpojumiem Jūs varat uzzināt mūsu biroja mājas lapā www.Lkbirojs.lv, zvanot 29470425, vai rakstot – lauris.klagiss@gmail.com

08.10.2015.

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir izveidota sava Facebook lapa

https://www.facebook.com/Zvērināta-advokāta-Laura-...

08.10.2015.

Zvērināts advokāts Lauris Klagišs panāk uzņēmumam kompensāciju par tiesvedības laikā iesaldētiem līdzekļiem

Administratīvā apgabaltiesa savā 2015.gada 1.septembra lēmumā lietā Nr. A420570110 atzina, ka nodokļu
administrācijai ir pienākums atmaksājamās summas palielināt par 0,025 % par katru dienu, kad nepareizi piedzītās maksājumu summas ir bijušas ieturētas. Šāds tiesību normu tulkojums atbilst arī Eiropas savienības Tiesas praksei, kurā noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums kompensēt kopā ar procentiem tās nodokļu summas, kas iekasētas, pārkāpjot Savienības tiesības (sk. 2013. gada 18. aprīļa sprieduma lietā C-565/11 20.-22. punktu). Eiropas Savienības Tiesa ir arī atzinusi, ka Savienības tiesiskajam regulējumam pretēja ir situācija, kad nodokļu maksātājs nevar saņemt no dalībvalsts nodokļu pārvaldes nokavējuma procentus par šīs iestādes novēloti veikto atmaksu par laika posmu, kad bija spēkā administratīvie akti, kas izslēdza atmaksas pienākumu un vēlāk tika atcelti ar tiesas nolēmumu.

13.07.2015.

Pamatkapitāla denominācija uz euro

Saskaņā ar grozījumiem Komerclikumā, Komersantiem ne vēlāk kā 2015.gada 30.jūnijam ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā aktuālais sabiedrības dalībnieku reģistrs. Savukārt līdz 2016.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti (pieteikums, lēmums vai protokols, jaunie statūti, dalībnieku reģistra nodalījums), kas paredz pamatkapitāla denomināciju no latiem uz euro. Minēto prasību neizpildes rezultātā uzņēmums var tikt likvidēts un izslēgts no Uzņēmumu reģistra. Lai ekonomētu uzņēmēju laiku un izmaksas, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs piedāvā sagatavot dokumentu paketi pamatkapitāla denominācijai uz euro, kas sevī ietver arī aktuālo sabiedrības dalībnieku reģistru. Visu dokumentu paketi Uzņēmumu reģistrā varēs iesniegt vienā reizē. Dokumentu paketes sagatavošana (kas ietver arī nepieciešamās konsultācijas pa e-pastu vai telefonu) izmaksās 75 euro.


05.07.2015.

Jauna mājas lapa

Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojam ir izveidota jauna un mūsdienīga mājas lapa www.lkbirojs.lv,
kurā Jūs ērti varat iegūt informāciju par mūsu pieredzi un piedāvātajiem pakalpojumiem.

01.07.2015.

Jauna prakses vieta

No 2015.gada jūnija Zvērināta advokāta Laura Klagiša biroja pamatprakses vieta ir reģistrēta Valmierā,
Rīgas ielā 9-2. Laipni lūdzam mūsu jaunajās biroja telpās!