tiesu prakses Jaunumi

23.02.2017.

Mikrouzņēmuma dalībnieka tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu.

Mikrouzņēmuma īpašnieks (sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks) darba ņēmēja statusu likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē iegūst līdz ar brīdi, kad mikrouzņēmums ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Savukārt šo statusu īpašnieks zaudē tikai tad, kad uzņēmums likumā noteiktajos gadījumos zaudē minētā nodokļa maksātāja statusu vai arī īpašnieks atsavina vai likvidē mikrouzņēmumu, tādējādi zaudējot savu piederību mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam mikrouzņēmumam.

17.02.2016.


Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma apstrīdēšanas termiņš.

Gadījumā, kad nodokļa papildlikmes piemērošanas pamatu nodokļu administrācija konstatē pati, veicot lietas apstākļu pārbaudi, un savus secinājumus ietver administratīvajā aktā – nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumā, un persona nepiekrīt nodokļa papildlikmes piemērošanai, tai ir jāapstrīd un attiecīgi jāpārsūdz maksāšanas paziņojums likumā noteiktajā termiņā.

17.02.2016.

Personas reģistrēšanas nodokļu (nodevu) parādnieku reģistrā tiesiskā daba.

Personas reģistrēšana nodokļu (nodevu) parādnieku reģistrā ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, kuru rezultātā personai rodas vai var rasties subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Līdz ar to tā veido iestādes faktiskās rīcības sastāvu Administratīvā procesa likuma 89.panta izpratnē. Tādēļ šāda dienesta rīcība kā faktiskā rīcība ir pārbaudāma tiesā. 

17.02.2016.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un valsts iestādēm.

Priekšnoteikums uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piemērošanai ir ziedojuma filantropiskais raksturs (tostarp nedrīkst tikt konstatēts pretpienākums ziedotājam) un ziedojuma saistība ar ziedojuma saņēmēja statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanu. Ja ziedojuma saņēmējam ir noteikts pretpienākums attiecībā uz ziedotāju, tad nodotā manta un finanšu līdzekļi pretpienākuma apjomā nav uzskatāmi par ziedojumu.

17.02.2016.

Priekšnodokļa atskaitīšanas pamatojuma dokumentu vērtēšana.

Ja viena sabiedrība veic visaptverošu citas sabiedrības pārvaldīšanu, tā var ietvert plaša spektra pakalpojumus, kas nepieciešami sabiedrības pastāvēšanai un veiksmīgai funkcionēšanai. Šāda veida pakalpojumu raksturo arī ilgstošums un nepārtrauktība. Tādēļ var būt nesamērīgi sarežģīti vienā vienīgā dokumentā – rēķinā par šiem pakalpojumiem – ietvert detalizētu sniegto pakalpojumu aprakstu, kurš pats par sevi ļautu identificēt pilnīgi visus noteiktā laika posmā sniegtos pakalpojumus un to attiecināmību uz uzņēmuma darbību. Lai nepamatoti neierobežotu šādi pārvaldītu sabiedrību priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, būtu jāvērtē visi darījuma dokumenti kopumā, ievērojot arī to paskaidrojumus par to saimnieciskās darbības organizācijas modeli, nevis vienīgi rēķins un tajā ietvertās ziņas.

08.09.2015.

Tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem saistīto uzņēmumu starpā.

Lai rastos tiesības atskaitīt priekšnodokli, vienlaikus jāpastāv visiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem priekšnosacījumiem, tostarp preces un pakalpojumi jāiegādājas savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Arī tad, ja pakalpojumi iegādāti vienīgi apliekamo darījumu veikšanas sagatavošanās posmā, ir būtiska šo pakalpojumu tieša un tūlītēja saikne ar iecerētajiem apliekamajiem darījumiem. Tas, ka persona iegādājusies pakalpojumus sev piederošu komercsabiedrību nekustamā īpašuma attīstīšanai, pats par sevi nenorāda uz to, ka iegādātie pakalpojumi izmantoti personas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Savstarpēji saistītas sabiedrības nav viena un tā pati persona. Iecere nākotnē veikt reorganizāciju, saplūstot uzņēmumu saistībām, pati par sevi nevar būtu pamats vēl pirms reorganizācijas viena uzņēmuma saistības uzskatīt par cita uzņēmuma saistībām.

20.08.2015.

Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana atbilstoši noteiktajam zemes lietošanas mērķim.

Nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanas pamatā ir atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai sistēmai veiktā īpašumu lietošanas mērķu klasifikācija un atbilstoši lietošanas mērķim noteiktā kadastrālā vērtība. Zeme, kurai ir noteikts lietošanas mērķis – apbūves zeme –, Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.496 „Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība” izpratnē nevar tikt uzskatīta par lauksaimniecības zemi. Nodokļa maksājuma saistība pamatā ir atkarīga no tā, kādiem nolūkiem (saskaņā ar pašvaldības akceptu) persona savu īpašumu izmanto. Savukārt papildu maksājuma – papildlikmes – jēga ir veicināt, lai īpašums arī faktiski tiktu apsaimniekots un uzturēts tam atbilstošā stāvoklī. Tādēļ no īpašnieka, kura zemei nav noteikts attiecīgais lietošanas mērķis – lauksaimniecības zeme –, nevar prasīt, lai tā tomēr tiktu uzturēta saskaņā ar lauksaimniecības zemes kvalitātēm un prasībām.

10.07.2015.

Maksātnespējas atzīmes ierakstīšana zemnieku saimniecības īpašnieka mantai.

Zemesgrāmatu likuma 45.panta l. punkta noteikums par maksātnespējas atzīmes ierakstīšanu ir attiecināms arī uz fizisko personu, kura nav maksātnespējīga, taču kura ir maksātnespējīgas zemnieku saimniecības īpašniece. Tomēr atzīmes ierakstīšana zemnieku saimniecības īpašniekam piederošam nekustamam īpašumam Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punkta kārtībā, ja maksātnespējīga ir tikai viņam piederošā zemnieku saimniecība, nenozīmē ne zemnieku saimniecības īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu, nedz arī to, ka atzīmes ierakstīšanai būtu jākonstatē īpašnieka maksātnespēja.

09.07.2015.

Parādnieka iebildumu pamatotība maksātnespējas procesā tiesā.

Tā kā maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana notiek sevišķās tiesāšanas kārtībā, Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā un Civilprocesa likuma 363.13 panta devītajā daļā lietotais jēdziens „pamatoti iebildumi” ir iztulkojams šaurāk, nekā tas būtu darāms, izskatot strīdu par prasījuma pamatotību prasības tiesvedības kārtībā. Parādnieka iebildumi pret kreditora prasījumu maksātnespējas procesā uzskatāmi par pamatotiem, ja tie pirmšķietami var izslēgt kreditora iesniegtā maksātnespējas pieteikuma pamatā esošā prasījuma atzīšanas iespēju.

08.07.2015.

Pasūtītāja atteikšanās no piegādes līguma.

Civillikuma 2108.panta otrās daļas noteikums dod pasūtītājam tiesību vienpusēji atteikties no piegādes līguma, atlīdzinot zaudējumus, nevis prasīt līguma atcelšanu. Turklāt minētā tiesību norma nav piemērojama attiecībā uz izpildītu piegādes līgumu.

07.07.2015.

Nodokļu parāda dzēšana gadījumā, ja nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

Gadījums, kad Valsts ieņēmumu dienests trīs gadu laikā kopš administratīvā akta spēkā stāšanās nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šādu lēmumu vairs nav iespējams pieņemt, jo ir iestājies noilguma termiņš administratīvā akta piespiedu izpildei, ir pielīdzināms gadījumam, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, jo triju gadu laikā nav izpildīts piedziņas neiespējamības dēļ. Pretējā gadījumā nodokļu maksātāja tiesības tiktu nepamatoti ierobežotas nodokļu administrācijas kļūdas dēļ. Tātad abos gadījumos sekām vajadzētu būt vienādām – parāds būtu dzēšams.

06.07.2015.

Nodokļu administrācijas tiesības veikt atkārtotu tematisko pārbaudi un nodokļu auditu.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmā daļa gan tekstuāli, gan arī pēc jēgas attiecas vienīgi uz nodokļa maksājuma apmēru ietekmējošiem auditiem, jo normas mērķis ir aizsargāt nodokļa maksātāja tiesisko noteiktību uz nodokļa audita rezultātā noteiktajām nodokļa saistībām. Tāpēc 23.panta pirmā daļa aizliedz veikt gan atkārtotu nodokļa saistības pārbaudi, gan pārskatīt noteiktās nodokļa saistības apmēru, tomēr tā neskar tematiskās pārbaudes.

05.07.2015.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punkta piemērošana; dāvināta nekustamā īpašuma vērtības noteikšana, ja tā nav norādīta dāvinājuma līgumā.

Atsavinot nekustamo īpašumu, kas iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par iegādes vērtību tiek uzskatīta līgumā norādītā vērtība. Gadījumā, ja dāvinājuma līgumā nav norādes par īpašuma vērtību, tā jānosaka, paturot prātā likuma galveno principu: ar nodokli tiek aplikts kapitāla pieaugums, kas atbilst arī ienākuma nodokļa principam kopumā. Tādējādi likumā iztrūkstot konkrētam regulējumam attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādes vērtību dāvinājuma gadījumā (kad līgumā nav norādīta īpašuma vērtība), ir pamats tieši piemērot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta pirmo daļu. Piemērojot minēto normu, ir pamats par iegādes vērtību atzīt nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā, kas kalpo kā precīzāks atskaites punkts īpašuma patiesajai vērtībai.

04.07.2015.

Nodokļu maksātāja pienākums nodrošināt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumiem; audita termiņa aprēķināšana un tā nokavējuma sekas.

No likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.panta izriet nodokļu maksātāja pienākums iesniegt pierādījumus par skaidras naudas uzkrājumu veidošanos vai vismaz norādīt ticamu pamatojumu un apstākļus, kādos tas veidojies, kurus savukārt Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt. Novērtējot nodokļu maksātāja paskaidrojumus, Valsts ieņēmumu dienestam ir jāizvērtē to ticamība kopsakarā ar citiem tiešiem vai netiešiem pierādījumiem. Ja nodokļu maksātājs nespēj sniegt ticamu izskaidrojumu par skaidras naudas uzkrājumiem, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības tos atzīt vai neatzīt. Savukārt tiesa šajā gadījumā pārbauda Valsts ieņēmumu dienesta novērtējuma pareizību. 

02.07.2015.

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja rīcība, ja pirms pakalpojuma saņemšanas veikti maksājumi un atskaitīts priekšnodoklis par pakalpojumu, kurš tomēr vēlāk nav ticis sniegts.

Pievienotās vērtības nodoklis kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana. Norma, saskaņā ar kuru, ja avansa maksājums izdarāms pirms preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas, nodoklis kļūst iekasējams līdz ar maksājuma saņemšanu un par saņemto summu, ir atkāpe no vispārīgā noteikuma, un tāpēc tā ir interpretējama šauri. Gadījumā, ja pirms pakalpojuma saņemšanas ir veikti maksājumi par pakalpojumu, kurš tomēr vēlāk nav ticis sniegts, pievienotās vērtības nodokļa maksātājam ir pienākums koriģēt atskaitīto priekšnodokli.

01.07.2015.

Krāpšanas nodalīšana no izvairīšanās no nodokļu nomaksas.

Nodalot krāpšanas sastāvu no izvairīšanās no nodokļu nomaksas sastāva, tiesai ir jāizvērtē, vai uzņēmums ir nodarbojies ar saimniecisko darbību. Izdarot krāpšanu, vainīgā persona iegūst svešu mantu, savukārt, izvairoties no nodokļu nomaksas, vainīgās personas darbības vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai neatdotu savu mantu citam.